Brazīlija PK 2026 — piecas zvaigznes meklē sesto titulu

Pieci Pasaules kausa tituli. Neviena cita izlase pasaulē nevar teikt to pašu. Bet pēdējais no tiem nāca 2002. gadā — pirms vairāk nekā divām desmitgadēm —, un kopš tā laika Brazīlija ir meklējusi ceļu atpakaļ uz virsotni ar mainīgiem panākumiem. PK 2022 Katarā beidzās ar sāpīgu zaudējumu ceturtdaļfinālā pret Horvātiju pendeļu sērijā, un es atceros, kā Neimārs raudāja laukumā pēc spēles — tas bija moments, kas simbolizēja visu Brazīlijas frustrāciju pēdējo 20 gadu laikā. Tagad, 2026. gadā, Brazīlija atgriežas ar jaunu paaudzi un senu ambīciju — sestais tituls.

Brazīlijas pasaules kauss 2026 sākas C grupā kopā ar Maroku, Skotiju un Haiti. Grupa izskatās izdevīga uz papīra, bet Maroka — PK 2022 pusfināliste — nav viegls pretinieks. Es deviņus gadus analizēju turnīru koeficientus, un Brazīlija vienmēr ir interesants gadījums — tirgus viņus vienmēr novērtē augstāk nekā viņu pēdējo turnīru rezultāti attaisno, jo “Brazīlija” kā zīmols futbolā ir vairāk nekā tikai komanda. Šajā rakstā es mēģināšu atdalīt mītu no realitātes un analizēt, vai šī Brazīlija tiešām ir sestā titula vērta. Analīze aptvers kvalifikācijas ceļu, galvenos spēlētājus, taktisko pieeju, C grupas dinamiku un koeficientus Latvijas derību tirgū — ar godīgu skatījumu, kas nepadodas Brazīlijas zīmola burvībai, bet arī neignorē viņu milzīgo talantu.

Kvalifikācija — sarežģīts ceļš caur CONMEBOL

Katru reizi, kad kāds man saka, ka Brazīlija vienmēr kvalificējas viegli, es viņu aicinu paskatīties uz CONMEBOL kvalifikācijas tabulu. Dienvidamerikas kvalifikācija ir visbrutālākais process pasaules futbolā — 10 komandas spēlē viena pret otru divās kārtās, kopā 18 spēles, un pirmās sešas vietas dod ceļazīmi uz PK. Šeit nav vieglu spēļu — pat Bolīvija mājās La Pasā 3600 metru augstumā ir ārkārtīgi grūts pretinieks.

Brazīlija kvalifikācijā piedzīvoja grūtākos brīžus pēdējo desmitgažu laikā. Pirmajā pusē cikla komanda atradās ārpus tiešās kvalifikācijas zonas — tas bija šokējoši valstij, kas nekad nav palaidusi garām Pasaules kausu (izņemot 1930. gadu, kad viņi vienkārši neiesniedza pieteikumu). Zaudējumi pret Argentīnu, Kolumbiju un pat Paragvaju lika faniem un medijiem apšaubīt komandas virzienu. Treneru maiņa — kas Brazīlijā notiek biežāk nekā jebkurā citā lielā futbola valstī — bija neizbēgama. Brazīlijas mediji ir nesaudzīgi — katrs zaudējums kļuva par nacionālo krīzi, katrs treneris tika salīdzināts ar leģendārajiem priekšgājējiem, un spiediens uz spēlētājiem bija milzīgs. Šī vide ir daļa no Brazīlijas futbola DNS, un tā var būt gan motivējošs, gan destruktīvs faktors turnīra laikā.

Otrajā kvalifikācijas pusē Brazīlija atjaunojās. Jaunais treneris stabilizēja aizsardzību, deva uzticību jaunajiem spēlētājiem un izveidoja sistēmu, kas bija mazāk atkarīga no individuāliem brīnumiem un vairāk no kolektīvās organizācijas. Pēdējās astoņās kvalifikācijas spēlēs Brazīlija ieguva 18 no 24 iespējamajiem punktiem — sešas uzvaras un divi zaudējumi —, un tas bija pietiekami, lai nodrošinātu vietu PK 2026. Kopējā kvalifikācijas statistika: 18 spēles, 10 uzvaras, 2 neizšķirti, 6 zaudējumi, 35 gūtie un 18 ielaistie vārti. Skaitļi nav iespaidīgi Brazīlijas standartiem, bet tie ir reālistiski atspoguļojums komandas patieso līmeni — laba, bet ne izcila.

Derību kontekstā kvalifikācijas ceļš man stāsta vienu svarīgu lietu: šī Brazīlija nav tā komanda, kas dominēs turnīru no sākuma līdz beigām. Viņi ir spējīgi uz izciliem sniegumiem, bet arī uz negaidītiem kritumiem — un šī “variance” ir faktors, kas jāņem vērā, vērtējot koeficientus. Brazīlija ar koeficientu 8.00 turnīra uzvarēšanai nav tāda pati lieta kā Argentīna ar līdzīgu koeficientu — Argentīna ir konsekventāka, Brazīlija ir sprādzienīgāka.

CONMEBOL kvalifikācijas tabulas galīgais izkārtojums — Argentīna pirmā, Urugvaja otrā, Kolumbija trešā, Brazīlija ceturtā — arī parāda, ka Dienvidamerikas futbola hierarhija ir mainījusies. Brazīlija vairs nav neapstrīdams reģiona līderis, un šī realitāte ir jāņem vērā, analizējot viņu izredzes PK 2026. Tomēr ir arī optimisma pamats — pēdējās astoņas kvalifikācijas spēles parādīja progresējošu komandu, un ja šī augšupejoša forma turpināsies turnīrā, Brazīlija var pārsteigt daudzus, kas viņus jau norakstījuši.

Interesants ir arī fakts, ka Brazīlija kvalifikācijā guva 35 vārtus — otrais labākais rādītājs CONMEBOL kvalifikācijā aiz Argentīnas 39 vārtiem. Uzbrukuma potenciāls nav apšaubāms — jautājums vienmēr ir par aizsardzību un konsekventumu. Un tieši šos aspektus es analizēšu tālāk, skatoties uz galvenajiem spēlētājiem un taktisko pieeju.

Galvenie spēlētāji un jaunā paaudze

Neimāra ēra ir beigusies. Vai viņš būs izlases sastāvā PK 2026 — tas ir atvērts jautājums, bet pat ja būs, viņa loma būs cita nekā iepriekš. 34 gadu vecumā un pēc vairākām nopietnām traumām Neimārs vairs nav tas spēlētājs, kas 2014. gadā nesa Brazīliju uz saviem pleciem. Jaunā paaudze ir pārņēmusi vadību, un tas ir labi — jo šī jaunā paaudze ir talantīga līdz ārkārtējai pakāpei.

Vinīsiuss Žuniors no Madrides Real ir Brazīlijas jaunais karalis. Viņa ātrums, driblinga prasme un spēja gūt vārtus no kreisās malas padara viņu par vienu no bīstamākajiem spēlētājiem pasaulē. Vinīsiuss ir pierādījis sevi Čempionu līgas finālos un La Liga sīvajā konkurencē — viņa pieredze 25 gadu vecumā ir iespaidīga. Bet viņam ir arī vājums — emocionālā nestabilitāte, kas var novest pie sarkanas kartītes vai nelietderīgiem zaudētiem momentiem. Turnīra formātā, kur katra spēle ir izšķiroša, Vinīsiusa emocionālā kontrole būs tikpat svarīga kā viņa driblinga prasme.

Rodrio no Mančestras Sitijas ir Brazīlijas puspaiņu līnijas enkurs. Viņa spēja kontrolēt spēles tempiju, viņa aizsardzības darbs un viņa piespēļu precizitāte padara viņu par vienu no svarīgākajiem spēlētājiem komandā — pat ja viņš nav tas, kas gūst vārtus vai rada virsrakstus. Rodrio traumas vēsture ir bažu avots — viņa ceļgala trauma 2024. gadā bija nopietna, un viņa fiziskā forma pirms turnīra būs viens no svarīgākajiem jautājumiem Brazīlijas nometnē. Ja Rodrio ir 100% formā, Brazīlija ir cita komanda nekā bez viņa.

Uzbrukumā blakus Vinīsiusam ir vairāki kandidāti. Rafinja no Barselonas ir kļuvis par vienu no labākajiem labā maliņa spēlētājiem pasaulē — viņa ātrums un spēja saspēlēties ar Vinīsiusu otrā malā var radīt pretiniekam neizturamu spiedienu. Endricks, kurš ir tikai 19 gadus vecs, ir viens no Brazīlijas futbola lielākajām cerībām — viņa spēja gūt vārtus no jebkuras pozīcijas un viņa bezbailība ir kvalitātes, kas turnīra formātā var būt izšķirošas. Un Gabriels Žezuss vai Ričarlisons centrālā uzbrucēja pozīcijā dod trenerim izvēli starp pieredzi un fiziskumu.

Aizsardzībā Markinjoss no PSG ir kapteinis un vadītājs. Viņa pieredze un spēja lasīt spēli ir nenovērtējama, un viņš ir viens no retajiem spēlētājiem komandā, kas ir piedzīvojis gan PK 2018, gan PK 2022. Blakus viņam jaunie centrālie aizsargi — Gabriels Magaljaess no Arsenāla vai Brēmers — dod Brazīlijai fiziskumu un ātrumu aizsardzībā. Kreisā aizmugures spēlētāja pozīcijā Alekss Tellešs vai kāds jaunāks kandidāts sniegs uzbrūkošo dimensiju — Brazīlijas tradīcija ar uzbrūkošajiem aizmugures spēlētājiem turpinās arī šajā paaudzē. Vārtsarga pozīcijā Alissonss no Liverpūles ir neapšaubāms pirmais numurs — viņš ir viens no labākajiem vārtsargiem pasaulē, un viņa klātbūtne dod komandai stabilitāti, kas ir kritiski svarīga turnīra formātā.

Soliņa dziļums ir ievērojams, lai arī ne tik milzīgs kā Anglijas vai Francijas gadījumā. Brunuss Gimāraess, Lukass Paketā un Andress Pereira ir puspaiņi, kas varētu būt pamatsastāvā lielākajā daļā citu izlašu. Uzbrukumā Gabriels Žezuss un Martinelli no Arsenāla dod papildu opcijas. Šis dziļums nozīmē, ka Brazīlija var mainīt taktiku un spēlētājus no spēles uz spēli bez būtiskas kvalitātes zaudēšanas — un turnīrā, kur septiņas spēles sešās nedēļās ir fiziskais izaicinājums, rotācijas iespēja ir priekšrocība.

Taktiskā pieeja un trenera redzējums

Brazīlijas futbols vienmēr ir bijis sinonīms radošumam un uzbrūkošai spēlei — bet pēdējos gados realitāte ir bijusi sarežģītāka. Mūsdienu Brazīlija ir taktiskāka nekā jebkad iepriekš, un treneris ir ieviesis sistēmu, kas balansē starp tradicionālo Brazīlijas uzbrūkošo filozofiju un mūsdienu futbola prasību pēc kompaktuma un presinga. Rezultāts ir komanda, kas var spēlēt abos veidos — ar bumbu uzbrūk plašās pozīcijās, bez bumbas nosēžas kompaktā blokā un kontruzbrūk caur Vinīsiusu un Rafinju.

4-2-3-1 ir pamata formācija, kur Rodrio un vēl viens puspaiņš — parasti Brunuss Gimāraess vai Lukass Paketā — veido dubulto sešinieku, kas aizsargā centrālos aizsargus. Trīs uzbrūkošie puspaiņi — Vinīsiuss kreisajā malā, Rafinja labajā malā un viens spēlētājs centrā — dod trenerim daudz iespēju rotācijai un taktiskajai pielāgošanai. Šī sistēma ir pietiekami elastīga, lai tiktu galā ar dažādiem pretiniekiem — pret Maroku Brazīlija spēlēs vairāk ar bumbu, pret Skotiju konsolidēs rezultātu, pret Haiti dominēs pilnībā.

Vājums, ko es redzu, ir pārejas no uzbrukuma uz aizsardzību. Kad Brazīlija zaudē bumbu pretinieka laukuma pusē, komandai ir tendence palikt augstu un atstāt telpu aiz aizsardzības līnijas — un ātras kontruzbrukuma komandas to var izmantot. Katarā Horvātija tieši to izdarīja, un Maroka PK 2026 grupā ir komanda ar līdzīgām spējām. Tas ir risks, kas jāņem vērā derību kontekstā — Brazīlija nav neuzvarama, un viņu taktiskais vājums ir identificējams un ekspluatējams.

Standarta situācijas ir Brazīlijas papildu ierocis, ko bieži novērtē par zemu. Markinjoss un Gabriels Magaljaess centrālo aizsargu duelī ir fiziski dominējoši — abi pārsniedz 185 cm —, un Brazīlijas brīvsitieni no Vinīsiusa vai Rafinjas kreisās kājas ir precīzi un bīstami. Kvalifikācijā Brazīlija guva sešus vārtus no standarta situācijām, kas ir nozīmīgs pienesums. Turnīra formātā, kur daudzi mači tiek izšķirti ar vienu vārtu starpību, standarta situāciju efektivitāte var būt atšķirība starp iziešanu tālāk un mājupceļu.

Viena lieta, kas mani iepriecina par šo Brazīliju, ir viņu presinga intensitāte. Atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm, kur Brazīlija gaidīja bumbu savā laukuma pusē un paļāvās uz individuālo talantu, šī komanda aktīvi presingē augstu — vidēji 7.6 bumbu atguvumi pretinieka laukuma pusē kvalifikācijā. Tas ir rādītājs, kas līdzinās Eiropas labākajām presinga komandām, un tas parāda, ka jaunā paaudze ir pieņēmusi mūsdienu futbola prasības.

Grupa C — Maroka, Skotija, Haiti

C grupa piedāvā Brazīlijai vienu nopietnu pārbaudījumu un divas spēles, kuras viņiem vajadzētu uzvarēt. Bet “vajadzētu” un “uzvarēs” ir divas dažādas lietas, un es esmu redzējis pietiekami daudz PK turnīru, lai zinātu, ka pārsteigumi notiek katrā grupā.

Maroka ir komanda, no kuras Brazīlijai jāuzmanās. PK 2022 pusfināls nebija nejaušība — Maroka ir izveidojusi ilgtermiņa programmu, kas ražo spēlētājus Eiropas augstākā līmeņa klubiem. Ašrafs Hakimī, Sofians Amrabats, Jusefs en Nesirī — tie ir spēlētāji, kas regulāri spēlē Čempionu līgā un Eiropas augstākajās līgās. Marokas spēks ir aizsardzības organizācija un kontruzbrukumi — tieši tas pats stils, kas Brazīlijai sagādā problēmas. Es prognozēju ciešu spēli ar 1:0 vai 1:1 rezultātu — un šis mačs būs izšķirošs grupas pirmās vietas kontekstā. Marokas treneris Valīds Regrāgī ir viens no gudrākajiem taktiskiem prātiem Āfrikas futbolā — viņa spēja sagatavot komandu konkrētam pretiniekam bija redzama Katarā, kur Maroka pielāgojās katram pretiniekam individuāli, un nav iemesla domāt, ka pret Brazīliju viņš nerīkosies tāpat. Šī spēle var būt visas C grupas galvenais notikums.

Skotija ir atgriezusies lielajā turnīrā pēc gariem gadiem gaidīšanas, un viņu fani ceļos uz ASV tūkstošiem. Skotijas spēks ir fiziskums, kaislība un kolektīvais gars — viņi nekad nepadodas un cīnās par katru bumbu. Bet individuālā kvalitāte nav salīdzināma ar Brazīliju, un es gaidu pārliecinošu Brazīlijas uzvaru — 3:0 vai 2:0. Skotija ir komanda, kas var paņemt punktus, ja pretinieks viņus nenovērtē, bet Brazīlija šajā turnīrā nevar atļauties nenovērtēt nevienu. Endīss Robertsons un Skots Makominejs puspaiņu līnijā ir pieredzējuši Premjerlīgas spēlētāji, kas cīnīsies par katru bumbu — bet cīņas gars vien nepietiek pret Vinīsiusa ātrumu un Rafinjas tehniku.

Haiti ir PK 2026 debitante — maza Karību jūras valsts, kas veica vēsturisku sasniegumu, kvalificējoties turnīram. Viņu līmenis ir ievērojami zemāks par pārējām trim grupas komandām, un pret Brazīliju šī būs spēle, kurā Seleção var rotēt sastāvu un saudzēt spēlētājus. Es prognozēju 4:0 vai 5:0 Brazīlijas uzvaru — un šis mačs derību tirgū ir interesants tikai vārtu skaita un spēlētāju tirgu kontekstā. Tomēr nevar noliegt Haiti sasieguma vēsturisko nozīmi — maza valsts ar milzīgām ekonomiskām un sociālām grūtībām ir parādījusi, ka futbolā nekas nav neiespējams, un viņu fanu atbalsts ASV stadionā būs emocionāli pārsteidzošs.

C grupas spēļu grafiks ir svarīgs plānošanas kontekstā. Brazīlija pret Skotiju, Maroka pret Haiti — pirmās kārtas spēles sadalīs grupu divās pāru cīņās. Otrā kārtā Brazīlija pret Maroku būs spēle, kas, visticamāk, izšķirs grupas pirmo vietu — un šis mačs var būt viens no interesantākajiem visā grupu posmā. Trešā kārtā Brazīlija pret Haiti un Maroka pret Skotiju — ja šajā brīdī Brazīlija jau ir nodrošinājusi iziešanu, viņi var rotēt sastāvu, kas ietekmē gan rezultātu, gan derību tirgus. Latvijas faniem C grupa ir interesanta ne tik daudz emocionālā ziņā — mums nav tiešas saiknes ar šīm komandām —, bet gan analītiski, jo Brazīlija pret Maroku ir viens no spēļu pāriem, kur vērtības likmes ir atrodamas.

Pieci tituli — Brazīlija PK vēsturē

Mans tēvs vienmēr man stāstīja par 1970. gada Brazīliju — Pelē, Žairžiņju, Tostao, Rivellīno. Tā bija komanda, kas tika uzskatīta par labāko, kāda jebkad spēlējusi futbolu, un viņu piektais tituls 2002. gadā Japānā un Dienvidkorejā bija apliecinājums, ka Brazīlija joprojām ir futbola lielvalsts. Bet kopš tā laika — nekas. Ceturtdaļfināls, ceturtdaļfināls, ceturtdaļfināls, pusfināls, ceturtdaļfināls. Pieci turnīri bez fināla.

1:7 pret Vāciju 2014. gada pusfinālā Belu Orizontē bija zemākais punkts Brazīlijas futbola vēsturē — sāpes, kas joprojām ir dzīvas. Tas mainīja Brazīlijas pašapziņu — no komandas, kas vienmēr uzskatīja sevi par favorītu, par komandu, kas apzinās savas nepilnības. Šī pašapziņas maiņa, paradoksāli, var būt pozitīva PK 2026 kontekstā — Brazīlija vairs nenāk uz turnīru ar aroganci, bet ar izsalkumu pierādīt, ka pieci zvaigznes uz krekla nav tikai vēsture.

Kopumā Brazīlijas PK statistika ir nepārspēta: 114 spēles, 76 uzvaras, 18 neizšķirti, 20 zaudējumi, 237 gūtie vārti. Nevienai citai izlasei nav tik iespaidīgi skaitļi. Brazīlija ir vienīgā komanda, kas piedalījusies katrā PK turnīrā kopš 1930. gada — šī tradīcija un pieredze ir kaut kas, ko nevar iemācīties, to var tikai mantot. Un jaunā paaudze — Vinīsiuss, Rodrio, Rafinja — manto šo tradīciju ar apziņu, ka pieci tituli obligē, nevis tikai slavē.

Derību vēsturē Brazīlija ir bijusi daudz biežāk pārvērtēta nekā nenovērtēta. Tirgus vienmēr ieliek “Brazīlijas piemaksu” koeficientos — sentimentālie liktēji, kas liek uz Brazīliju neatkarīgi no formas, notur koeficientus zemākus, nekā tie būtu jebkurai citai komandai ar līdzīgu sniegumu. Es to ņemu vērā savā analīzē — ja Brazīlijas koeficients turnīra uzvarēšanai ir 8.00, es uzskatu, ka patiesā varbūtība ir tuvāk 10.00–12.00 diapazonam. Tas nozīmē, ka Brazīlija kā outright likme nav vērtības likme — bet atsevišķu spēļu un grupu tirgos vērtība var būt atrodama. Konkrēti skaitļi to apstiprina: pēdējos četros PK turnīros Brazīlija ir bijusi starp trim labākajiem favorītiem koeficientos, bet sasnieguši pusfinālu tikai vienu reizi (2014, mājās). Šī plaisa starp tirgus gaidu un reālo sniegumu ir tā, ko gudrs liktējs var izmantot — nevis liekot uz Brazīliju, bet meklējot vērtību viņu pretinieku koeficientos.

Koeficienti un turnīra izredzes

Latvijas tirgū Brazīlijas koeficients turnīra uzvarēšanai ir aptuveni 7.00–9.00 — ceturtā vai piektā favorīte aiz Argentīnas, Francijas un Anglijas. Kā es jau minēju, es uzskatu, ka šis koeficients ir nedaudz par zemu, ņemot vērā Brazīlijas nekonsekventumu pēdējos turnīros. Bet grupu posma tirgos Brazīlija piedāvā interesantas iespējas.

C grupas uzvarētāja koeficients Brazīlijai ir aptuveni 1.55–1.65, kas atspoguļo Marokas potenciālu apdraudēt pirmo vietu. Es domāju, ka šis koeficients ir korekts — Brazīlija, visticamāk, iegūs pirmo vietu, bet Maroka var to apdraudēt. Interesantāks tirgus ir Brazīlijas kopējais vārtu skaits grupu posmā — “over 5.5” ar koeficientu ap 1.65 ir likme, kas man šķiet vērtīga, ņemot vērā, ka pret Haiti un Skotiju Brazīlija gūs vismaz 5–6 vārtus kopā, un pret Maroku vismaz vienus.

Atsevišķu spēļu tirgos es redzu vērtību Brazīlija pret Skotiju — koeficients Brazīlijas uzvarai ar vairāk nekā diviem vārtiem (handikaps -2.5) ir aptuveni 2.20–2.40, un tas ir likme, kurai es piekrītu. Skotija nav spējīga turēties pretī Brazīlijas uzbrukuma jaudai 90 minūtes, un es gaidu, ka vārti nāks gan pirmajā, gan otrajā puslaikā. Pret Haiti situācija ir vēl skaidrāka — Brazīlijas uzvara ar handikaps -3.5 ir aptuveni 1.90–2.10, kas ir agresīva, bet pamatota likme. Šajā spēlē Brazīlija var gūt piecus vai sešus vārtus, ja viņi spēlē ar pilnu intensitāti.

Vinīsiusa koeficients kā Brazīlijas labākais vārtu guvējs turnīrā ir ap 3.00–3.50, un tas nav slikta likme, bet es dotu priekšroku Rafinjam ar koeficientu ap 5.00–6.00 — Rafinja pēdējā sezonā ir gūvis vairāk vārtu nekā jebkad, un viņa forma ir augšupejoša. Spēlētāju tirgos vienmēr ir vērts meklēt vērtību ārpus acīmredzamākajiem kandidātiem — un Rafinja šajā Brazīlijas komandā ir tieši tāds spēlētājs. Vēl viens interesants spēlētāju tirgus ir Endriksa koeficients kā jebkurā brīdī gūt vārtus — ja viņš ienāk kā aizvietotājs, viņa enerģija un bezbailība var radīt momentus pret nogurušiem aizsargiem spēļu izskaņā.

Latvijas operatoru salīdzinājumā Brazīlijas koeficienti ir konsekventi — Optibet, TonyBet un Olympic Casino Online piedāvā līdzīgus koeficientus, ar nelielām atšķirībām 0.10–0.30 diapazonā. Es iesaku salīdzināt visus trīs operatorus it īpaši spēlētāju tirgos, kur atšķirības mēdz būt lielākas nekā komandu tirgos. Viens praktisks padoms: Brazīlijas spēles bieži ir vēlos vakara vai nakts laikos pēc Rīgas laika, un live derību tirgi šajā laikā ir mazāk likvīdi — tas var nozīmēt lielāku koeficientu svārstību un iespējas atrast vērtību reāllaikā.

Prognoze — vai sestais tituls ir reāls?

Godīgi? Es domāju, ka Brazīlija sasniegs ceturtdaļfinālu vai pusfinālu, bet sestais tituls ir mazāk ticams nekā koeficienti liek domāt. Šī komanda ir talantīga, bet ne tik labi organizēta kā Argentīna vai Francija, un viņu aizsardzības vājumi var tikt atklāti izslēgšanas spēlēs pret Eiropas labākajām komandām. Mans scenārijs Brazīlijai ir C grupas pirmā vieta ar 7–9 punktiem, uzvara astotdaļfinālā un cīņa ceturtdaļfinālā vai pusfinālā — ar iziešanu atkarīgu no pretinieka un formas brīdī.

Brazīlija ir komanda, kas var uzvarēt jebkuru vienu spēli — viņu uzbrukuma talants ir tik milzīgs, ka vienā dienā viņi var pārspēt jebkuru. Bet turnīra uzvarēšanai ir nepieciešams uzvarēt septiņas spēles pēc kārtas, un tieši šajā konsekventumā Brazīlija pēdējos gados ir cietusi neveiksmi. Es likšu nelielu likmi uz Brazīliju kā sestā titula ieguvēju — koeficients 7.00–9.00 ir pietiekami augsts, lai attaisnotu risku —, bet mana galvenā stratēģija Brazīlijas spēlēs būs atsevišķu maču un spēlētāju tirgi, kur vērtība ir skaidrāk redzama.

Latvijas faniem, kas seko Brazīlijai — un mēs visi kaut nedaudz sekojam Brazīlijai, jo tā ir futbola valsts numur viens —, es iesaku izbaudīt šo komandu kā izklaidēm bagātu pieredzi. Brazīlija nekad nespēlē garlaicīgi, viņu spēlēs vienmēr notiek kaut kas negaidīts, un tieši tāpēc viņu mači ir labākā izklaide vasaras naktīs pie ekrāna. Sestais tituls? Iespējams. Bet pat ja nē — Brazīlija PK 2026 būs stāsts, ko vērts sekot.