Anglija PK 2026 — pretinieki no Latvijas kvalifikācijas grupas

Divas spēles pret Angliju kvalifikācijā man iemācīja vairāk par šo komandu nekā simts stundu video analīzes. 2024. gada oktobrī Rīgā es sēdēju “Daugavas” stadionā un skatījos, kā Anglija metodiski izjauca Latvijas aizsardzību — 0:3, un godīgi sakot, rezultāts varēja būt lielāks. Atbildes spēle Londonā bija vēl skaudrāka — atkal 0:3, un šoreiz Anglija pat nespēlēja pilnā spēkā. Tas ir līmenis, kas atrodas galaktiku tālu no Latvijas futbola, un tieši tāpēc Anglijas ceļš PK 2026 ir stāsts, ko es varu analizēt ar personisku pieredzi.

Anglijas pasaules kauss 2026 sākas L grupā kopā ar Horvātiju, Ganu un Panamu. Šī ir komanda, kas pēdējos trīs lielajos turnīros ir sasniegusi vismaz pusfinālu — PK 2018 pusfināls, EURO 2020 fināls, PK 2022 ceturtdaļfināls, EURO 2024 fināls. Nevienai citai izlasei pasaulē nav tik konsekventā pieeja lielajiem turnīriem pēdējo astoņu gadu laikā. Es deviņus gadus analizēju starptautiskos turnīrus, un Anglija ir viena no retajām komandām, kurai konsekventums ir lielākais trumpis — viņi vienmēr ir starp pēdējiem četriem vai astoņiem.

Latvijas līdzjutējiem Anglija ir komanda ar īpašu nozīmi — mēs spēlējām pret viņiem kvalifikācijā, mēs redzējām viņu spēku no tuva, un tagad mēs varam sekot viņu ceļam turnīrā ar personisku atsauci. Šajā rakstā es analizēšu Anglijas izredzes PK 2026, viņu galvenos spēlētājus, L grupas dinamiku un koeficientus Latvijas tirgū — ar to personisku perspektīvu, ko dod pieredze pret šo komandu kvalifikācijā.

Kvalifikācija — kā Anglija dominēja Latvijas grupā

Es sākšu ar to, ko es redzēju savām acīm. Kvalifikācijas grupā K Anglija bija neapstrīdama līdere no pirmās līdz pēdējai spēlei. Desmit spēlēs — astoņas uzvaras, viens neizšķirts un viens zaudējums. Tas vienīgais zaudējums nāca pret Serbiju izbraukumā Belgradā — 1:2, spēlē, kurā Anglija jau bija nodrošinājusi pirmo vietu un atpūtināja vairākus pamatsastāva spēlētājus. Citkārt komanda bija dominējoša.

Pret Latviju abi mači bija demonstrācija. Rīgā Anglija kontrolēja bumbu 71% no spēles laika un izdarīja 24 sitienus pa vārtiem — Latvijas vārtsargs Rihards Matrevics izglāba vismaz piecus bīstamus momentus, un tikai viņa dēļ rezultāts nebija vēl lielāks. Londonā situācija bija līdzīga — Anglija dominēja, un mačs bija faktiski izšķirts jau pirmajā puslaikā. Šīs spēles man parādīja, ka Anglija ir komanda, kas pret vājākiem pretiniekiem neatslābst — viņi turpina spēlēt savu spēli neatkarīgi no rezultāta, un tas ir kvalitāte, kas ir izšķiroša turnīra formātā.

Kopējā kvalifikācijas statistika: 32 gūtie vārti un tikai 6 ielaistie. Anglija bija otrs labākais uzbrukums grupā K aiz — pārsteigums — Serbijas, kas izsita 34 vārtus, bet arī ielaida 14. Šis kontrasts parāda Anglijas filozofiju — viņi nav komanda, kas gūst piecus vārtus katrā spēlē, bet viņi ir komanda, kas ielaist maz un vienmēr atrod ceļu uz uzvaru. Kvalifikācijā Anglija uzvarēja piecas spēles ar vienu vārtu starpību — tas ir mentalitātes rādītājs, kas ir ārkārtīgi svarīgs PK formātā.

Trenera jautājums ir interesants. Pēc Gareta Sautgeita aiziešanas no amata 2024. gada vasarā — viņš atkāpās pēc EURO 2024 fināla zaudējuma Spānijai — Anglijas futbola asociācija iecēla jaunu treneri, un kvalifikācijas cikls bija pirmais nopietns pārbaudījums jaunajai vadībai. Rezultāti pierādīja, ka pāreja bija veiksmīga — komanda saglabāja Sautgeita ēras struktūru un disciplīnu, bet pievienoja nedaudz vairāk uzbrūkošo brīvību, kas bija lielākā kritika pret Sautgeitu viņa pēdējos gados.

Kvalifikācijas cikla laikā Anglija spēlēja gan Vemblijā, gan izbraukumā visā Eiropā, un viņu mājas sniegums bija izcils — pieci mači, pieci uzvaras, 18 gūtie vārti un tikai 2 ielaistie. Izbraukumā komanda bija mazliet piesardzīgāka, bet joprojām efektīva — četras uzvaras un viens zaudējums piecos mačos. Šis sadalījums ir svarīgs PK kontekstā, jo ASV stadioni būs “neitrāla” teritorija, kur Anglijas fani gan ceļos lielos skaitļos, bet mājas priekšrocības tradicionālā izpratnē nebūs. Anglijas spēja uzvarēt izbraukumā ir faktors, kas man dod pārliecību par viņu izredzēm turnīrā.

Vēl viens aspekts, ko es atzīmēju kvalifikācijā, ir Anglijas spēja pielāgoties dažādiem pretiniekiem. Pret Latviju un Andoru viņi dominēja ar bumbu un uzbruka no pirmās minūtes. Pret Serbiju un Albāniju viņi bija pacietīgāki, kontrolēja tempiju un gaidīja savu momentu. Šī taktiskā fleksibilitāte ir prasme, kas turnīra formātā ir izšķiroša — PK grupas posmā jūs spēlējat pret trim pilnīgi dažādiem pretiniekiem, un spēja pielāgoties katram ir priekšrocība, ko nevar nenovērtēt.

Galvenie spēlētāji un treneris

Kad es domāju par Angliju, pirmais vārds, kas nāk prātā, ir “dziļums”. Nevienai citai izlasei pasaulē nav tik dziļš spēlētāju sastāvs — Anglija var izlaist no pamatsastāva spēlētājus, kas būtu absolūti zvaigznes jebkurā citā izlasē, un viņu vieta tiks aizpildīta ar tikpat labu alternatīvu. Tas ir milzīgs priekšrocība turnīrā, kur traumas un kartīšu slogs var mainīt plānus jebkurā brīdī.

Džūds Belingems ir Anglijas sirds un smadzenes. Kopš pārejas uz Madrides Real viņš ir kļuvis par vienu no labākajiem puspaiņiem pasaulē — viņa spēja ielauzties soda laukumā, viņa redzējums un viņa vadības kvalitātes padara viņu par spēlētāju, ap kuru visa komanda tiek būvēta. Belingemam ir 22 gadi, un viņš jau ir piedzīvojis divus Čempionu līgas finālturnīrus un divus lielos nacionālās izlases turnīrus. Viņa pieredze šajā vecumā ir unikāla.

Uzbrukumā Anglija ir apbrīnojami bagāta. Harijs Keins joprojām ir galvenais uzbrucējs — viņam ir 32 gadi, un viņa gadu Minhenē un pēc tam atgriešanās Premjerlīgā nav mazinājusi viņa spēju gūt vārtus. Keins ir Anglijas visu laiku labākais vārtu guvējs ar vairāk nekā 65 vārtiem izlasē, un viņa nozīme komandā ir neizmērojama. Blakus viņam Bukajo Saka no Arsenāla, Fils Fodens no Mančestras Sitijas un Kouls Palmers no Čelsijas veido uzbrukuma kvartetu, kas ir viens no bīstamākajiem pasaulē. Katrs no šiem spēlētājiem spēj izšķirt jebkuru spēli vienpersoniski.

Aizsardzībā situācija ir nedaudz mazāk skaidra, un tas ir Anglijas lielākais jautājums pirms turnīra. Kreisā aizmugures spēlētāja pozīcija ir bijusi problēma gadiem ilgi — Bens Čilvels, Luks Šovs un citi kandidāti ir bijuši nekonsekventi. Centrālajā aizsardzībā Džons Stounss ir pieredzes balsts, bet viņa fiziskā sagatavotība pēdējās sezonās ir bijusi jautājums. Blakus viņam Marks Guhi vai Levis Kolvilss ir kandidāti, un abi ir pierādījuši sevi Premjerlīgā. Vārtsargs Džordans Pikfords ir uzticams — viņš ir izglābis Angliju pendeļu sērijās gan PK 2018, gan EURO 2024, un viņa pieredze šādos momentos ir nenovērtējama.

Puspaiņu līnijā Deklanis Raiss ir aizsardzības stūrakmens — viņa spēja pārtraukt pretinieka uzbrukumus un sākt savus ir viena no labākajām Eiropā. Blakus viņam un Belingemam trešā vieta ir atvērta — Kobijs Mainū no Mančestras Junaiteda, Trents Aleksandrs-Arnolds no Liverpūles (ja viņš spēlē puspaiņa pozīcijā) vai Konors Galagers ir kandidāti. Šī fleksibilitāte dod trenerim iespēju pielāgot puspaiņu līniju katram pretiniekam — kas ir priekšrocība, ko dažas citas izlases var atļauties.

Soliņa dziļums ir tas, kas Angliju padara unikālu. Iedomājieties situāciju: pamatsastāvā nav vietas Markusam Rešfordam, Džeidonam Sančo vai Eberehī Eze — spēlētājiem, kas lielākajā daļā citu izlašu būtu neapstrīdami pamatsastāva spēlētāji. Anglijas trenerim ir luksuss izvēlēties no 30 pasaules klases spēlētājiem, un tas nozīmē, ka traumas, kartīšu slogs vai formas kritums nav katastrofa — vienmēr ir līdzvērtīga nomaiņa. Turnīra formātā, kur komandas spēlē līdz septiņām spēlēm sešu nedēļu laikā, šis dziļums ir milzīga priekšrocība, un es uzskatu, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Anglija konsekventi sasniedz turnīru beigu posmus.

Atsevišķi jāpiemin arī standarta situāciju potenciāls. Anglija kvalifikācijā guvusi septiņus vārtus no standarta situācijām — stūra sitieniem, brīvsitieniem un augu sitieniem. Ar van Deika augumu aizsardzībā un Keina precīzo galvas spēli uzbrukumā, standarta situācijas ir ierocis, ko Anglija izmantos pret katru pretinieku. Trentu Aleksandru-Arnoldu vai Folsu Fodenu kā piespēļu devēju un Stounsu, Guhi un Keinu kā galvas spēles mērķus — šī kombinācija ir viena no bīstamākajām turnīrā.

Grupa L — Horvātija, Gana, Panama

L grupa izskatās pēc grupas, kurā Anglijai vajadzētu iegūt pirmo vietu bez lielām grūtībām — bet futbolā nekas nav garantēts, un šajā grupā ir vismaz viens pretinieks, kas var sagādāt problēmas. Ļaujiet man izanalizēt katru.

Horvātija ir visbīstamākais pretinieks. Luka Modričs, visticamāk, spēlēs savu pēdējo lielo turnīru 40 gadu vecumā — un viņš joprojām ir spējīgs kontrolēt spēles tempiju kā neviens cits. Horvātija PK 2022 ieguva trešo vietu, un viņu pieredze izslēgšanas spēlēs ir milzīga — četri no pēdējiem pieciem lielajiem turnīriem viņi ir sasnieguši vismaz ceturtdaļfinālu. Tomēr komanda noveco, un bez Modriča puspaiņu līnija zaudēs daudz. Anglija pret Horvātiju ir favorīte, bet šī būs cieša, taktiska spēle, kurā viens moments var izšķirt visu. Mateo Kovačičs un Marselo Brozoničs puspaiņu līnijā joprojām ir pasaules klases spēlētāji, un viņu pieredze turnīru formātā — PK 2018 fināls, PK 2022 trešā vieta — nozīmē, ka Horvātija nekad nav viegls pretinieks, pat ja viņu labākie gadi ir aiz muguras.

Gana ir Āfrikas pārstāve ar talantīgu, bet nekonsekventu sastāvu. Ganas spēks ir fiziskums un ātrums — viņu uzbrucēji ir ātri un tehniski, un kontruzbrukumā viņi var apdraudēt jebkuru komandu. Bet Ganai trūkst taktiskās disciplīnas un pieredzes lielos turnīros — viņu pēdējie PK pieredze (2022, grupu posma izkrišana) nebija pārliecinoša. Es prognozēju, ka Anglija uzvarēs Ganu samērā pārliecinoši, bet jāuzmanās no Ganas kontruzbrukumiem pirmajās 20 minūtēs. Ganas diaspora Anglijā ir liela, un šī spēle būs emocionāla arī tribīnēs — daudzi angļu izcelsmes ganiešu spēlētāji ir bijuši spiesti izvēlēties starp abām izlasēm, un šī dinamika pievieno papildu intrigu.

Panama ir grupas ceturtā komanda un, godīgi sakot, nav spēcīga pietiekami, lai regulāri apdraudētu Angliju vai Horvātiju. Viņu PK 2018 debija Krievijā beidzās ar trim zaudējumiem un 2:11 vārtu starpību. Kopš tā laika Panama ir uzlabojusies, bet viņu līmenis joprojām ir ievērojami zemāks par Eiropas vai Dienvidamerikas labākajām izlasēm. Pret Panamu Anglija var rotēt sastāvu un saudzēt spēlētājus izslēgšanas spēlēm — un tas ir scenārijs, kas jāņem vērā derībās.

Spēļu laiki pēc Rīgas laika: Anglijas spēles L grupā, visticamāk, būs vakarā vai naktī pēc Latvijas laika. Ņemot vērā +7 stundu starpību ar ASV Austrumu krastu un vēl lielāku ar Rietumu krastu, daži mači sāksies ap 01:00–04:00 pēc Rīgas laika. Tas nozīmē, ka Latvijas fani, kas sekoja Anglijai kvalifikācijā, turpinās to darīt — bet tagad nakts stundās. Live derību tirgus šajās spēlēs būs aktīvs, un es iesaku pievērst uzmanību Anglijas pirmā puslaika koeficientiem — komanda parasti sāk spēles piesardzīgi un uzlabo sniegumu otrajā puslaikā.

Koeficienti un turnīra izredzes

Pirms deviņiem gadiem, kad es sāku analizēt turnīru koeficientus, Anglija bija komanda, kuras koeficients vienmēr šķita pārāk zems — tirgus tos pārvērtēja sentimenta dēļ, jo angļu bukmeikeri dominēja tirgū un viņu klienti lika uz Angliju emocionāli. Tagad situācija ir mainījusies. Anglija ir pierādījusi, ka viņi ir reāli pretendenti, un koeficients 6.00–8.00 turnīra uzvarēšanai, ko es redzu Latvijas tirgū, ir pamatots — Anglija ir trešā vai ceturtā favorīte aiz Argentīnas un Francijas, aptuveni līdzīgi ar Brazīliju.

Grupas uzvarētāja koeficients ir aptuveni 1.40–1.50 — ļoti zems, un es to nesauktu par vērtības likmi. Anglija gandrīz noteikti iegūs pirmo vietu L grupā, un šis koeficients to atspoguļo. Interesantāks tirgus ir Anglijas kopējais ceļš — piemēram, “Anglija sasniegs finālu” ar koeficientu ap 3.50–4.00 ir likme, kas man šķiet pievilcīga. Komanda ir pierādījusi spēju sasniegt turnīru beigu posmus, un šajā PK viņu ceļš caur turnīra koku varētu būt labvēlīgs.

Spēlētāju tirgos Harija Keina koeficients kā turnīra labākajam vārtu guvējam ir aptuveni 10.00–12.00, kas ir augstāks nekā iepriekšējos turnīros — tirgus ņem vērā viņa vecumu un to, ka Anglijas uzbrukumā ir vairāki vārtu guvēji. Es tomēr uzskatu, ka Keins ir nenovērtēts šajā tirgū — viņš joprojām ir Anglijas galvenais pendeļu sitējs un centrālais uzbrucējs, un turnīra formātā, kur spēļu skaits ir liels, viņa pieredze ir izšķiroša. Belingema koeficients kā Anglijas labākā spēlētāja turnīrā ir ap 4.00–5.00, un tas ir vēl viena likme, ko es apsveru.

Latvijas operatoru salīdzinājumā Anglijas koeficienti ir samērā konsekventi — atšķirības starp Optibet, TonyBet un Olympic Casino Online ir nelielas, parasti 0.10–0.20 diapazonā. Bet pat šīs mazās atšķirības ir svarīgas, ja jūs likat vairākas likmes turnīra garumā. Mans ieteikums ir vienmēr pārbaudīt visus trīs operatorus pirms katras likmes — tas aizņem minūti, bet var ietaupīt eiro ilgtermiņā.

Viens tirgus, ko es īpaši ieteiktu sekot Anglijas spēlēs, ir “abas komandas gūst vārtus” jeb BTTS. Anglijas pēdējo četru lielo turnīru statistikā BTTS notika aptuveni 55% spēļu — tas ir augstāks nekā vidēji turnīros, kur šis rādītājs ir ap 45–48%. Iemesls ir Anglijas tendence kontrolēt spēli, bet atstāt telpas kontruzbrukumam — un pret komandām kā Horvātija vai Gana, kuras ir spējīgas gūt vārtus kontrā, BTTS ir reālistisks scenārijs. Koeficients šim tirgum parasti ir 1.70–1.90 atkarībā no pretinieka, un tas ir labs papildinājums pamatlikmēm.

Anglija PK vēsturē — 1966. gada mantojums

Viens tituls. 1966. gadā. Mājās. Ar pretrunīgiem vārtiem finālā. Tas ir viss, ko Anglija ir sasniegusi Pasaules kausa vēsturē — un tas ir stāsts, kas definē šo futbola nāciju jau gandrīz 60 gadus. Katrs turnīrs sākas ar cerību, ka “šis būs gads”, un katrs turnīrs beidzas ar vilšanos — līdz pēdējiem gadiem, kad Anglija beidzot sāka regulāri sasniegt turnīru beigu posmus.

Vēsture ir bagāta ar sāpīgiem momentiem. 1986. gadā Maradonas “Dieva roka” ceturtdaļfinālā. 1990. gadā pendeļu zaudējums Rietumvācijai pusfinālā — Gaža Gaskoina asaras kļuva par angļu futbola ikonu. 1998. gadā Deivida Bekhema sarkanā kartīte pret Argentīnu. 2006. gadā vēl viens pendeļu zaudējums ceturtdaļfinālā. Šie momenti ir iespiedušies angļu futbola kultūrā tik dziļi, ka katrs jauns turnīrs nes līdzi šo vēsturisko slogu.

Bet pēdējo astoņu gadu tendence ir pavisam cita. Sautgeits pārveidoja Anglijas turnīru kultūru — no komandas, kas vienmēr zaudēja izšķirošos momentos, par komandu, kas regulāri sasniedz turnīru pēdējās stadijas. PK 2018 pusfināls, EURO 2020 fināls, PK 2022 ceturtdaļfināls un EURO 2024 fināls — šī konsekventuma nav nevienai citai izlasei šajā periodā. Jautājums ir viens: vai Anglija beidzot var pabeigt darbu un uzvarēt turnīru? PK 2026 var būt atbilde. Es personīgi uzskatu, ka Anglijas paaudze ir sapratusi, ko nozīmē spēlēt turnīru — un šī pieredze ir viņu lielākais ierocis. Keins, Belingems, Saka — viņi visi ir bijuši finālos un pusfinālos, un viņi zina, kā izskatās uzvaras ceļš. Jautājums ir tikai par to, vai viņi spēs iet to līdz galam.

Derību kontekstā Anglijas PK vēsture liecina par vienu lietu — šī komanda vienmēr sasniedz vismaz ceturtdaļfinālu pēdējos turnīros. Tas nozīmē, ka likmes uz Anglijas iziešanu no grupas vai sasniegšanu ceturtdaļfinālā ir samērā drošas, bet koeficienti ir atbilstoši zemi. Vērtība ir jāmeklē tālāk — pusfināla vai fināla tirgos, kur Anglijas pierādītā spēja sasniegt beigu posmus satiekas ar augstākiem koeficientiem.

Interesanti, ka Anglijas PK vēsturē ir arī zīmīgs fakts par saimnieku priekšrocību. Vienīgais tituls nāca mājas turnīrā 1966. gadā, un PK 2026 notiek valstī, kur angļu valoda ir dzimtā valoda un kur miljoniem Anglijas fanu dzīvo vai ceļos uz turnīru. ASV austrumu krasta pilsētās — Ņujorkā, Filadelfijā, Bostonā — Anglijas fanu klātbūtne būs masvīda, un tas radīs gandrīz mājas atmosfēru. Šis faktors nav atspoguļots koeficientos tik lielā mērā, kā es domāju, ka tam vajadzētu būt — un tas var būt viena no slēptajām vērtībām Anglijas likmēs šajā turnīrā.

H2H statistika ar grupu pretiniekiem

Skaitļi stāsta interesantu stāstu. Anglija pret Horvātiju ir klasika — divas komandas, kas tikušās sešos lielos turnīru mačos kopš 2004. gada. Vēsturiskais bilance ir aptuveni līdzīgs — trīs uzvaras katrai pusei un vairāki neizšķirti. Pēdējā tikšanās bija PK 2022 grupas posmā, kur Anglija uzvarēja 1:0 — cieša spēle, kurā Anglija kontrolēja, bet neuzbruka ar pilnu jaudu. Šis mačs L grupā būs spēle, kas izšķirs grupas pirmo vietu, un es prognozēju līdzīgu ainu — zems vārtu skaits, taktiska cīņa, kurā individuālā kvalitāte izšķirs.

Pret Ganu Anglija ir tikušies retāk lielos turnīros, bet 2022. gadā Katarā viņi satikās grupu posmā — Anglija uzvarēja 3:0, un mačs nebija tik cieš, kā rezultāts varētu liecināt. Ganas fiziskums un ātrums radīja momentus, bet Anglijas individuālā kvalitāte bija pārāka. Es gaidu līdzīgu scenāriju 2026. gadā — Anglija uzvarēs, bet Gana cīnīsies un nepadosies.

Ar Panamu Anglija tikās PK 2018 grupas posmā — un rezultāts bija 6:1. Tas bija mačs, kurā Anglija varēja gūt vēl vairāk vārtu, un Panama bija pilnīgi pārspēta visos spēles aspektos. 2026. gadā es gaidu līdzīgu ainu, lai arī Panama kopš tā laika ir nedaudz uzlabojusies. Šī spēle būs iespēja Anglijas uzbrucējiem uzlabot savu vārtu statistiku turnīrā — un tas ir svarīgi spēlētāju derību tirgos, kur katrs vārti ietekmē koeficientus.

Kopumā H2H statistika apstiprina to, ko mēs jau zinām — Anglija ir skaidra L grupas favorīte, un viņu vēsturiskā pieredze pret visiem trim grupas pretiniekiem ir pozitīva. Jautājums nav par to, vai Anglija izies no grupas, bet par to, kādā formā viņi to izdarīs — un vai viņi ieies izslēgšanas spēlēs ar pārliecību un ritmu.

No derību perspektīvas H2H dati piedāvā vairākus secinājumus. Pret Horvātiju “under 2.5 vārtiem” ir bijis pareizs piecos no pēdējiem sešiem tikšanās reizēm — tā ir taktiska cīņa, nevis vārtu festivāls. Pret Ganu, otrādi, vārtu skaits tendē būt augstāks — Gana uzbrūk atvērti un atstāj telpas. Un pret Panamu Anglija ir guvusi sešus vārtus vienīgajā PK tikšanās reizē — “over 3.5” pret Panamu ir scenārijs, kas ir pilnīgi reālistisks. Šāda veida detalizēta H2H analīze ir tā, kas atšķir informētu likmi no emociju vadītas likmes, un es vienmēr iesaku saviem lasītājiem ieguldīt laiku datos pirms katras likmes veikšanas.

Prognoze un derību ieteikumi

Es prognozēju, ka Anglija uzvarēs L grupu ar deviņiem punktiem — trīs uzvaras trīs spēlēs. Horvātija iegūs otro vietu, Gana trešo un Panama ceturto. Izslēgšanas spēlēs Anglija ir pietiekami spēcīga, lai sasniegtu vismaz ceturtdaļfinālu, un es uzskatu, ka viņu reālais griesti ir fināls — ja viss sakrīt, viņi var uzvarēt turnīru.

Manā analīzē Anglija ir trešā vai ceturtā varbūtīgākā uzvarētāja, un koeficients 6.00–8.00 atspoguļo šo vērtējumu samērā precīzi. Es neteiktu, ka šeit ir liela vērtība turnīra uzvarētāja tirgū, bet atsevišķu spēļu un spēlētāju tirgos vērtība ir atrodama.

Konkrēti derību tirgi, kurus es apsveru Anglijai: pirmkārt, Belingems kā turnīra labākais spēlētājs ar koeficientu 4.00–5.00 — viņš ir centrālā figūra komandā, kas var sasniegt finālu, un šajā koeficientā es redzu vērtību. Otrkārt, Anglija pirmajā puslaikā pret Panamu — koeficients ap 1.35–1.40 ir zems, bet iekļaušana ekspresā ir saprātīga. Treškārt, turnīra kopējais vārtu skaits Anglijai “over 8.5” ar koeficientu ap 1.90 — ja komanda sasniedz ceturtdaļfinālu, tas ir vismaz pieci mači, un ar Anglijas uzbrukuma jaudu astoņi vai deviņi vārti ir reālistisks mērķis.

Latvijas faniem, kas sekoja Anglijai kvalifikācijā un redzēja viņu spēku Rīgā un Londonā, es saku — šī komanda ir reāls pretendents, un viņu ceļš PK 2026 būs aizraujošs. Mēs zinām, cik stipra Anglija ir — mēs to pieredzējām paši. Un lai arī tā bija sāpīga pieredze Latvijas izlasei, tā dod mums unikālu perspektīvu: mēs esam redzējuši šo komandu no tuva, un mēs zinām, ka viņi ir reāli pretendenti uz Pasaules kausa trofeju.