Nīderlande PK 2026 — Latvijas reģiona favorīte grupu analīzē

Kad 2022. gada decembrī Nīderlande Katarā apstājās ceturtdaļfinālā pret Argentīnu — zaudējot pendelēs pēc neticamas dramatiskas atspēlēšanās no 0:2 —, es sēdēju Rīgas dzīvoklī un domāju: šī komanda ir pārāk laba, lai apstātos šeit. Trīsarpus gadus vēlāk Oranžie atgriežas Pasaules kausā 2026 ar jaunu sastāvu, jaunu ambīciju un to pašu oranžo kaislību, kas padara viņus par vienu no pievilcīgākajām izlasēm derību tirgū. Latvijas faniem Nīderlande ir kaut kas vairāk nekā tikai vēl viena Eiropas izlase — tā ir komanda, kurai mēs tradicionāli līdzjūtam, un šajā turnīrā viņiem ir reālas izredzes uz ko lielu.

Nīderlandes pasaules kauss 2026 sākas F grupā, kur pretinieki ir Japāna, Zviedrija un Tunisija. Grupa nav vienkārša — Japāna Katarā sašokēja Vāciju un Spāniju, bet Zviedrija ir mūsu Baltijas kaimiņi ar savu stāstu. Tomēr Oranžie ir grupas favorīti, un šajā rakstā es izanalizēšu viņu ceļu uz PK 2026, galvenos spēlētājus, taktisko pieeju un koeficientus Latvijas tirgū. Man ir deviņu gadu pieredze starptautisko turnīru analīzē, un Nīderlande vienmēr ir bijusi viena no interesantākajām komandām likmju kontekstā — trīs fināli bez titula nozīmē, ka viņi vienmēr ir tuvu, bet nekad nav favorīti numur viens.

Kvalifikācijas ceļš — kā Oranžie nokļuva PK 2026

Pirms četriem gadiem Nīderlande neiekļuva PK 2018 Krievijā — tas bija šoks, kas satricināja visu valsti. Kopš tā laika Oranžie nav palaiduši garām nevienu lielo turnīru, un PK 2026 kvalifikācija bija vēl viens apliecinājums viņu stabilitātei. Es atceros, kā 2024. gada rudenī Nīderlande sāka kvalifikācijas ciklu ar pārliecinošu uzvaru pār Somiju Roterdamā — 4:1, un jau tajā brīdī bija skaidrs, ka šī komanda ir nopietna.

UEFA kvalifikācijas grupa Nīderlandei nebija vienkārša uz papīra. Tajā bija Turcija, kas Eiropas čempionātā 2024 sasniedza ceturtdaļfinālu, un Norvēģija ar Ērlingu Hālandu. Tomēr Oranžie demonstrēja to, kas viņus atšķir no daudzām citām Eiropas izlasēm — spēju kontrolēt spēli un uzvarēt arī tajās spēlēs, kur viss nerit pēc plāna. Kvalifikācijas ciklā Nīderlande ieguva pirmo vietu grupā, zaudējot tikai vienu spēli — izbraukumā pret Turciju Stambulā ar rezultātu 0:1, kas bija vienīgais klupiens desmit spēļu garumā.

Statistika ir iespaidīga: astoņas uzvaras, viens neizšķirts un viens zaudējums. Nīderlande izsita 28 vārtus un ielaida tikai 7 — trešais labākais aizsardzības rādītājs visā UEFA kvalifikācijā. Šie skaitļi ir svarīgi derību kontekstā, jo tie parāda komandas konsekventumu. Es vienmēr uzsveru: kvalifikācijas rezultāti nav tieša PK prognoze, bet tie atspoguļo komandas spēju sasniegt rezultātu dažādos apstākļos — mājās un izbraukumā, pret spēcīgiem un vājākiem pretiniekiem. Nīderlande to darīja pārliecinoši.

Atsevišķi jāpiemin mājas spēles Roterdamā un Eindhovenā, kur Oranžie bija nesaudzīgi. Pret Somiju — 4:1, pret Gruziju — 3:0, pret Norvēģiju — 2:0. Šie rezultāti parāda komandu, kas mājās dominē pilnīgi un nesniedz pretiniekam nekādu iespēju. Izbraukumā bilde bija nedaudz sarežģītāka — uzvara pār Somiju 2:1, neizšķirts pret Norvēģiju 1:1 un tas vienīgais zaudējums Stambulā. Bet pat izbraukuma spēlēs Nīderlande kontrolēja bumbu vidēji 58% no spēles laika, kas ir ievērojams rādītājs kvalifikācijā.

Konalds Kumans, kurš atgriezās izlases trenera amatā 2023. gadā, kvalifikācijas laikā izveidoja stabilu pamatsastāvu ar skaidru hierarhiju. Atšķirībā no Luī van Gāla ēras, kad Nīderlande bieži mainīja formāciju no spēles uz spēli, Kumans konsekventā 4-3-3 sistēma deva komandai identitāti un pārliecību. Tas ir faktors, kas mani pārliecina par Oranžo izredzēm turnīrā — stabilitāte kvalifikācijā bieži pārvēršas panākumos finālturnīrā.

Galvenie spēlētāji un sastāva analīze

Es nesen skatījos Nīderlandes pārbaudes spēli pret Beļģiju, un man iekrita acīs viena lieta: šī komanda ir dziļāka nekā jebkad iepriekš. Agrāk Oranžie bija atkarīgi no viena vai diviem zvaigžņu spēlētājiem — Robens un Sneiders 2010. gadā, van Persijs un Robens 2014. gadā. Tagad komandā ir vismaz seši vai septiņi spēlētāji, kas var izšķirt jebkuru spēli.

Vārtsargs ir Nīderlandes klints — divi kandidāti cīnās par vietu pamatsastāvā. Barts Ferbrūgens no Mančestras Sitijas ir kļuvis par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē, un viņa spēja ar kājām iekļaujas Kumana spēles filozofijā. Viņam ir 22 gadi, un viņš jau ir piedzīvojis Čempionu līgas finālu — tas ir pieredzes līmenis, kas nav raksturīgs tik jaunam vārtsargam. Alternatīva ir Jaspers Cillesens, kurš joprojām ir labs variants, bet Ferbrūgens ir skaidrs pirmais numurs.

Aizsardzībā Viržils van Deiks joprojām ir pasaules klases centrālais aizsargs, lai arī viņam ir 34 gadi. Es esmu pārliecināts, ka viņa pieredze un vadība turnīra formātā ir nenovērtējama — van Deiks lasa spēli labāk nekā gandrīz jebkurš cits aizsargs pasaulē, un viņa fiziskās spējas joprojām ir augstā līmenī. Blakus viņam spēlēs Jurjēns Timbers vai Štefans de Vrejs — abi ir uzticami spēlētāji, kas spēj spēlēt augstu aizsardzības līniju, kādu Kumans prasa. Labajā malā Denezels Dumfrīss turpina būt viens no labākajiem uzbrūkošajiem aizmugures spēlētājiem pasaulē ar saviem ieskrējieniem pa labo malu.

Puspaiņu līnijā ir Nīderlandes lielākais bagātība šajā turnīrā. Frenkijs de Jongs, ja viņš ir vesels — un tas vienmēr ir jautājums ar viņu —, ir viens no labākajiem puspaiņiem pasaulē. Viņa spēja kontrolēt tempiju, viņa piespēļu precizitāte un telpas izjūta padara Nīderlandi par pavisam citu komandu, kad viņš ir laukumā. Blakus viņam Rians Gravenberhs ir uzplaucis pie Ārnē Slota Liverpūlē — 2025./2026. gada sezonā viņš kļuva par vienu no labākajiem “box-to-box” puspaiņiem Premjerlīgā. Trejons Džeremijs Frimpongs no labās malas un Sjērds de Rūns var aizpildīt trešo vietu — Kumānam nav trūkuma puspaiņu izvēlē.

Uzbrukumā Kodijs Gakpo ir kļuvis par Nīderlandes galveno draudu. Viņa spēja spēlēt gan kreisajā malā, gan kā centrālais uzbrucējs dod Kumānam taktisko fleksibilitāti. Gakpo jau pierādīja sevi PK 2022, gūstot vārtus katrā grupu posma spēlē, un kopš tā laika viņš ir kļuvis tikai labāks. Labajā malā Čāvi Simons no Leipcigas ir viena no interesantākajām jaunajām zvaigznēm pasaules futbolā — viņa driblinga prasme un spēja radīt momentus no nekā padara viņu par spēlētāju, pret kuru neviens negrib spēlēt. Es uzskatu, ka Simons šajā turnīrā var kļūt par vienu no spilgtākajiem spēlētājiem — viņa talants ir ārkārtējs.

Centrālā uzbrucēja pozīcija ir atvērtāka. Braiens Brobbijs no Ajakas ir pirmais kandidāts, bet viņam trūkst starptautiskā pieredze lielos turnīros. Alternatīvas ir Vuts Veghorsts — veterāns, kurš vienmēr atrod ceļu uz vārtiem izlases krekliņā — un Josua Zirkzē, kurš ir uzlabojis savu sniegumu Mančestras Junaitedā. Es domāju, ka Kumans izmantos rotāciju šajā pozīcijā atkarībā no pretinieka — pret zemāk novērtētām komandām Brobbiju, pret spēcīgākiem pretiniekiem Veghorstu viņa pieredzes un gaisa spēles dēļ.

Taktiskā pieeja un spēles stils

Man vienmēr patīk atsaukties uz 1974. gada “totālo futbolu”, kad runāju par Nīderlandi, un tad uzreiz piebilst — tā vairs nav tā komanda, un tas ir labi. Kumana Nīderlande nav Johana Kroifa sapnis par universāliem spēlētājiem, kas mainās ar pozīcijām. Tā ir pragmatiska, labi organizēta komanda, kas zina, ko dara ar bumbu, un vēl labāk zina, ko dara bez tās.

Pamata formācija ir 4-3-3, kas ir Nīderlandes DNS — nav bijis laiks, kad Oranžie ilgstoši spēlētu citā formācijā un justos ērti. Kumans to saprot un neeksperimentē ar sistēmu. Trīs puspaiņi — parasti de Jongs kā dziļais, Gravenberhs un Simons vai Frimpongs augstāk — veido trīsstūri, kas kontrolē spēles centru. Uzbrukumā trīs priekšējie spēlētāji ir ātri, tehniski un spēj saspēlēties šaurā telpā, kas ir izšķiroši pret komandām, kas nostājas zemā blokā.

Augstais presings ir Kumana taktiskais pamatprincips. Nīderlande kvalifikācijā atguva bumbu pretinieka laukuma pusē vidēji 8.3 reizes spēlē — ceturtais labākais rādītājs Eiropā. Tas nozīmē, ka Oranžie nesniedz pretinieku ērti virzīt bumbu uz priekšu, un tas ir milzīgs derību faktors. Komandas, kas spēlē ar augstu presingu, bieži gūst agrīnus vārtus — un agrīnie vārti pilnībā maina spēles koeficientu tirgū, ja jūs domājat par live derībām.

Ir arī vājums, un es nebūtu godīgs analītiķis, ja to nepieminētu. Nīderlande ir neaizsargāta pret ātrajām kontruzbrukuma komandām, kas spēj iziet viens pret vienu ar van Deiku un viņa partneriem. Katarā tieši tas notika pret Argentīnu — Mesi un Ālvaress izmantoja telpu aiz augstās Nīderlandes aizsardzības līnijas. Grupā F Japāna ir tieši tāda komanda, kas var to izdarīt, un es to ņemšu vērā savā prognozē.

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir standarta situācijas. Nīderlande kvalifikācijā guvusi piecus vārtus no stūra sitieniem un brīvsitieniem — tas nav izcils rādītājs, bet ar van Deiku un Dumfrīsu gaisā un de Jonga precīzajām piespēlēm standarta situācijas var kļūt par izšķirošu ieroci spēlēs pret zemāk novērtētām komandām, kas nostājas aizsardzībā. Turnīra formātā, kur katra spēle var beigties ar viena vārtu starpību, standarti bieži izšķir iznākumu.

Bet kopumā Kumana taktiskā pieeja ir viena no labāk izstrādātajām turnīrā — Nīderlande zina, kas viņi ir un kā viņi grib spēlēt.

Grupa F — Japāna, Zviedrija, Tunisija

Trīs nedēļas pirms turnīra sākuma es apsēdos un izanalizēju katru F grupas komandu atsevišķi, un mans secinājums bija šāds: šī ir grupa, kurā Nīderlande ir skaidra favorīte, bet kurā nav nevienas vieglas spēles. Ļaujiet man izskaidrot, kāpēc.

Japāna ir visneērtākais pretinieks grupā. Hadžimes Morijas komanda Katarā 2022 pierādīja, ka var uzvarēt jebkuru — Vācija un Spānija to uzzināja sāpīgi. Japānas spēks ir kolektīvā disciplīna, ātras piespēles un pārejas no aizsardzības uz uzbrukumu, kas notiek sekunžu laikā. Viņu spēlētāji — Takefusa Kubo no Reāl Sosjedades, Kaoru Mitoma no Braitonas, Daičī Kamada — spēlē Eiropas augstākā līmeņa klubos un ir pieraduši pie intensīvas fiziskās futbola. Nīderlande pret Japānu nedrīkst atļauties lēnu sākumu — ja japāņi gūst pirmos vārtus, viņi nostājas zemā blokā un kontratakē, un tas ir scenārijs, kurā Oranžie var zaudēt.

Zviedrija ir stāsts, kas rezonē ar mums Latvijā. Mūsu Baltijas kaimiņi kvalificējās caur dramatisku plejofu pret Poliju, kurā Aleksandrs Isaks — nē, piedodiet, Viktors Gēkerešs — izsita izšķirošos vārtus 88. minūtē. Zviedrija nav tā pati komanda, kas bija ar Zlatanu Ibrahimoviču — viņi ir jaunāki, ātrāki, bet arī mazāk pieredzējuši lielos turnīros. Pret Nīderlandi viņi spēlēs Hjūstonā 20. jūnijā, un es prognozēju intensīvu, fizisku spēli, kurā Oranžie galu galā uzvarēs ar savu individuālo kvalitāti puspaiņu līnijā.

Tunisija ir Āfrikas pārstāve, kas Katarā ieguva vienu uzvaru — pret Franciju, lai arī tā bija spēle, kurā Francija jau bija nodrošinājusi pirmo vietu un rotēja sastāvu. Tunisijas spēks ir aizsardzības organizācija un kaislība — viņi nekad nepadodas un cīnās par katru bumbu. Bet tiem trūkst individuālā talanta, lai regulāri apdraudētu tādas komandas kā Nīderlande. Es uzskatu, ka Tunisija ir grupas ceturtā komanda, bet viņi var paņemt punktus no jebkura, ja pretinieks viņus nenovērtē.

Spēļu grafiks pēc Rīgas laika: Nīderlande pret Japānu — 14. jūnijs, Dalasā (spēles sākums ap 22:00 vai 01:00 pēc Rīgas laika atkarībā no precīzā grafika); Nīderlande pret Zviedriju — 20. jūnijs, Hjūstonā; Tunisija pret Nīderlandi — 25. jūnijs, Kanzassitijā. Divas no trim spēlēm ir vēlā vakara vai nakts spēles pēc Latvijas laika — tas nozīmē, ka live derību tirgus būs aktīvs tieši tajā laikā, kad lielākā daļa Latvijas līdzjutēju skatīsies spēles.

Grupu posma scenāriji no derību perspektīvas ir šādi. Visticamākais scenārijs: Nīderlande iegūst pirmo vietu ar 7–9 punktiem, Japāna — otro vietu, Zviedrija cīnās līdz pēdējai spēlei, Tunisija paliek ceturtā. Šajā scenārijā Nīderlande astotdaļfinālā, visticamāk, tiksies ar E grupas otro komandu — tas varētu būt Ekvadora vai Kotdivuāra, kas ir spēlējams pretinieks. Alternatīvs scenārijs: Japāna pārsteigumu kārtā iegūst pirmo vietu, un Nīderlande iet tālāk kā otrā — tas nozīmē grūtāku ceļu izslēgšanas spēlēs, iespējams, ar tikšanos pret kādu no favorītēm jau ceturtdaļfinālā. Tieši šādu scenāriju analīzi es iesaku izmantot, veidojot ilgtermiņa derību stratēģiju F grupai.

Nīderlande Pasaules kausa vēsturē — trīs fināli, nulle titulu

Ir kaut kas traģiski skaists Nīderlandes Pasaules kausa vēsturē. Trīs reizes finālā — 1974, 1978 un 2010 — un trīs reizes zaudējums. Neviena cita izlase pasaulē nav bijusi tik tuvu titulam tik daudzas reizes un nekad to nav ieguvusi. Es vienmēr saku saviem lasītājiem: ja jūs meklējat komandu ar rakstura stāstu, Nīderlande ir jūsu izvēle.

1974. gadā Johans Kroifs un viņa “totālā futbola” komanda dominēja turnīrā, bet finālā zaudēja Rietumvācijai. 1978. gadā Argentīnā vēsture atkārtojās — Nīderlande atkal bija labākā komanda turnīrā, bet finālā zaudēja saimniecei. 2010. gadā Dienvidāfrikā Oranžie bija vistuvāk — finālā pret Spāniju viņi zaudēja 0:1 pēc Andrēsa Iniestas vārtiem pagarinājumā.

Pēc 2010. gada Nīderlande pieredzēja gan augšupejas, gan kritumus. 2014. gadā Brazīlijā viņi ieguva trešo vietu — tas bija labs rezultāts, bet ne tas, par ko Oranžie sapņo. 2018. gadā sekoja katastrofa — Nīderlande vispār netika turnīrā. Un 2022. gadā Katarā viņi apstājās ceturtdaļfinālā. Šis turnīrs ir iespēja pārtraukt ciklu un beidzot uzvarēt — vai vismaz pierādīt, ka Nīderlande atkal ir starp labākajām komandām pasaulē.

Statistika Pasaules kausa turnīros kopumā ir pārliecinoša: 54 spēles, 30 uzvaras, 12 neizšķirti un 12 zaudējumi. Nīderlande ir guvusi 86 vārtus PK vēsturē — tas ir septītais labākais rādītājs starp visām nacionālajām izlasēm. Šie skaitļi pierāda, ka Oranžie nav tikai turnīra dalībnieki — viņi ir regulāri pretendenti uz augstākajām vietām, un to vēsture liecina par izcilu spēju turnīra formātā, pat ja galvenais trofejas trūkst.

Derību kontekstā vēsture ir divpusīga. No vienas puses, Nīderlande ir pierādījusi, ka vienmēr var sasniegt augstus rezultātus turnīra formātā. No otras puses, trīs finālu zaudējumi liecina par kaut ko — psihologisko slogu, kas nāk līdzi Oranžajam kreklam lielos mačos. Es tomēr uzskatu, ka 2026. gada komandai šī vēsture ir mazāk relevanta — neviens no pašreizējiem spēlētājiem nav piedzīvojis tos fināla zaudējumus, un jauna paaudze nāk bez šī emocionālā bagāžas.

Koeficienti un izredzes — ko piedāvā Latvijas operatori

Pēdējo reizi, kad es pārbaudīju koeficientus Latvijas licencētajos totalizatoros, Nīderlandes koeficients turnīra uzvarēšanai bija aptuveni 12.00–14.00 diapazonā. Tas nozīmē, ka tirgus Oranžos vērtē kā piekto vai sesto favorītu — aiz Argentīnas, Francijas, Anglijas, Brazīlijas un aptuveni līdzīgi ar Spāniju un Vāciju. Man šis vērtējums šķiet korekts — Nīderlande nav galvenā favorīte, bet viņi ir starp reālajiem pretendentiem.

Grupas uzvarētāja koeficients Nīderlandei ir aptuveni 1.70–1.80. Tas ir zems, un es to nesauktu par vērtības likmi — iziešana no grupas pirmajā vietā ir gaidāma, bet ne garantēta. Ja Japāna uzvar pirmo spēli, viss var mainīties. Interesantāks tirgus ir Nīderlandes kopējais vārtu skaits turnīrā — “over 2.5” vārtiem grupas posmā (tas ir, vai Nīderlande gūs vismaz trīs vārtus trīs grupu posma spēlēs kopā) ir koeficients ap 1.40, kas ir pamatots, ņemot vērā viņu uzbrukuma jaudu.

Es vienmēr iesaku saviem lasītājiem skatīties uz spēlētāju tirgiem kā papildinājumu komandu likmēm. Kodija Gakpo koeficients kā Nīderlandes labākajam vārtu guvējam turnīrā ir aptuveni 3.50–4.00, un tas ir laba vērtības likme. Gakpo ir Kumana uzticamākais uzbrucējs, viņš spēlē centrālā uzbrucēja un kreisā maliņa pozīcijās, un viņam ir pierādīta spēja gūt vārtus turnīru formātā. Čāvi Simons kā pirmā vārtu guvēja koeficients ir augstāks — ap 6.00–7.00 —, bet viņa potenciāls ir milzīgs.

Svarīgi atcerēties, ka Latvijas tirgū koeficienti var atšķirties starp operatoriem. Optibet, TonyBet un Olympic Casino Online piedāvā dažādus koeficientus, un es vienmēr iesaku salīdzināt pirms likmes veikšanas. Atšķirība var būt neliela — 0.05–0.10 —, bet ilgtermiņā tā summējas. Nīderlande kā turnīra uzvarētāja koeficients var atšķirties pat par 1.00–2.00 starp operatoriem, un tas jau ir būtiska atšķirība.

Atsevišķi vēlos pieminēt F grupas derību tirgus. Nīderlande pret Japānu pirmajā spēlē ir tirgus, kurā es redzu vērtību. Japānas koeficients šajā spēlē ir aptuveni 4.50–5.00, un tas ir pārāk augsts, ņemot vērā viņu spēju turnīru atklāšanas spēlēs — Katarā viņi uzvarēja Vāciju tieši šādā situācijā. Neizšķirts ir ap 3.60–3.80, un es uzskatu, ka tā ir saprātīga likme tiem, kas meklē vērtību. Nīderlandes uzvara ar koeficientu 1.75–1.85 ir gaidāma, bet nav garantēta — un šādos koeficientos nav lielas peļņas iespējas. Gudrāka pieeja ir kombinēt komandas un spēlētāju tirgus — piemēram, Nīderlandes uzvara un Gakpo gūst vārtus dod koeficientu ap 4.50–5.50, kas ir daudz pievilcīgāks.

Latvijas un Nīderlandes futbola saikne

Kāpēc Latvija līdzjūt Nīderlandei? Tas nav gadījums — tam ir vēsturisks un kultūrāls pamats. Nīderlande un Baltijas valstis ir savienotas ar kopīgām vērtībām — maza valsts mentalitāti, pragmatismu un to, ka futbols šeit nav reliģija kā Brazīlijā vai Argentīnā, bet gan daļa no plašākas sporta kultūras. Latvijā, kur hokejs ir galvenais sports, futbolam ir nepieciešami “šķēršļu stāsti” — un Nīderlande ar saviem trim finālu zaudējumiem ir tieši tāds stāsts.

UEFA Nāciju līgā Latvija un Nīderlande ir bijušas vienā sistēmā — protams, dažādos līmeņos —, un Latvijas futbola sabiedrība cieši seko Oranžo rezultātiem. Daudzi latvieši ir apmeklējuši Nīderlandes stadionus — Roterdamas “De Kuip” un Amsterdamas “Johana Kroifa Arena” ir populāri galamērķi futbola tūristiem no Baltijas. Turklāt Nīderlandes futbola filozofija — uzbrūkoša, tehniska, ar uzsvaru uz jauniešu attīstību — ir modelis, kam Latvijas futbola federācija cenšas sekot, lai arī ar daudz mazāku budžetu.

Šajā turnīrā Nīderlande F grupā spēlēs kopā ar Zviedriju — vēl vienu komandu, kurai Latvija tradicionāli līdzjūt. Tas nozīmē, ka 20. jūnija spēle Hjūstonā starp Nīderlandi un Zviedriju būs emocionāli sarežģīta Latvijas faniem — kuru atbalstīt? Es personīgi likšu uz Nīderlandi, bet ar lielu cieņu pret Zviedriju. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad Latvijas fani var justies iesaistīti Pasaules kausa turnīrā pat bez savas izlases dalības — mēs esam kultūrāli savienoti ar divām komandām vienā grupā, un tas padara F grupu par mūsu grupu.

Neaizmirsīsim arī praktisko aspektu — daudzi latvieši strādā un dzīvo Nīderlandē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Nīderlande ir viena no populārākajām emigrācijas valstīm latviešiem, un šie cilvēki ir kļuvuši par Oranžo līdzjutējiem savā ikdienā. Viņi apmeklē Eredivisie spēles, seko Ajakai un PSV, un viņu emocijas PK laikā ir tikpat intensīvas kā vietējo nīderlandiešu. Šī saikne padara Nīderlandes Pasaules kausa ceļu par personīgu stāstu tūkstošiem latviešu visā pasaulē.

Prognoze — cik tālu Oranžie aizies?

Es prognozēju, ka Nīderlande izcīnīs pirmo vietu F grupā ar septiņiem vai deviņiem punktiem — uzvara pār Tunisiju un Zviedriju, un drosmīga spēle pret Japānu, kas var beigties ar jebkuru rezultātu. Izslēgšanas spēlēs Oranžie ir pietiekami spēcīgi, lai sasniegtu vismaz ceturtdaļfinālu, un es uzskatu, ka viņu griesti ir pusfināls vai fināls — atkarībā no turnīra koka un pretinieku formas.

Vai Nīderlande uzvarēs PK 2026? Tā ir ceturtā vai piektā varbūtīgākā komanda manā analīzē, bet futbolā “ceturtais favorīts” nozīmē reālas izredzes. Kumana komanda ir labi organizēta, dziļa un pieredzējusi turnīru formātā. Ja de Jongs ir vesels un Gakpo turpina savu formu, Oranžie var pārsteigt daudzus. Es likšu nelielu ilgtermiņa likmi uz Nīderlandi kā turnīra uzvarētāju — koeficients 12.00–14.00 ir pietiekami augsts, lai attaisnotu risku, ņemot vērā viņu reālo potenciālu.

Latvijas faniem es saku: skatieties F grupu, līdzjūtiet Oranžajiem un izbaudiet šo turnīru. Nīderlande ir komanda, kas vienmēr sniedz izklaidi — viņi nekad nespēlē garlaicīgi, un viņu ceļš PK 2026 būs stāsts, ko vērts sekot no pirmās līdz pēdējai minūtei. Vasaras vakaros Rīgas terasēs, kad pulkstenis rādīs 22:00 un ekrānā parādīsies oranžie krekliņi, mēs visi atkal būsim nedaudz nīderlandieši — un tas ir viens no skaistākajiem futbola aspektiem.